1 of 11

Slide Notes

DownloadGo Live

Atmiņa

Published on Nov 19, 2015

No Description

PRESENTATION OUTLINE

Atmiņa

Amanda Kalve 11.a
Photo by iklash/

Atmiņa ir centrālās nervu sistēmas process, kas nodrošina informācijas atcerēšanos, uzglabāšanu un reproducēšanu.

Atmiņa sniedz iespēju uzkrāt pieredzi.

Mēdz izšķirt atmiņas pēc uztveres veida: dzirdes atmiņa, redzes atmiņa, taustes atmiņa, smaržas atmiņa un garšas atmiņa.

Photo by xavi talleda

Pēc tā, cik ilgi atmiņa saglabājas, izšķir īslaicīgo, ilglaicīgo un operatīvo atmiņu.

Kā jau nosaukumi norāda, īslaicīgā atmiņa saglabā informāciju tikai īsu laika posmu, savukārt ilglaicīgā atmiņa saglabājas ilgstoši, un tā nereti ir saistīta ar atkārtošanos.
Operatīvā atmiņa nodrošina kādas konkrētas darbības izpildi, kurā informācija nonāk gan no īslaicīgās, gan ilglaicīgās atmiņas.

Vācu psihologs H. Ebinhauzs (1850- 1909) tiek uzskatīts par pirmo, kurš sāka pētīt atmiņu kā neatkarīgu no domāšanas.

Galvenie atmiņas procesi ir uztvere, iegaumēšana, atcerēšanās un aizmiršana, un katram no tiem ir būtiska nozīme mūsu dzīvē.

Spēja saglabāt dzīves laikā iegūto informāciju ir viena no raksturīgākajām nervu sistēmas īpašībām. Ja cilvēkam nebūtu šīs spējas, tad cilvēks visu mūžu būtu jaundzimušā līmenī.

Tas darbojas, izmantojot sarežģītu neiroloģisko mehānismiem, kas vēl nav identificēti.

Atmiņa ir apziņas funkcija, kas izpaužas visu agrāko parādību pārdzīvojumu uzglabāšanā. Tai ir svarīga loma cilvēka dzīvē, jo ar tās palīdzību cilvēks uzkrāj zināšanas un pēc vajadzības var tās izmantot praksē.
Atmiņa cieši saista cilvēka pagātni, tagadni un nākotni.